釋義

[tīngjiǎng] 听讲

字: 听

to listen; to hear

常見詞組

听tīng

听到tīngdào

听见tīngjiàn

听写tīngxiě

听说tīngshuō

听力tīnglì

听众tīngzhòng

听取tīngqǔ

听Tīng

听从tīngcóng

听话tīnghuà